Covid-19 “frontes” pirmajās rindās arī LU Rīgas Medicīnas koledžas studenti

Ārkārtējā situācija Latvijas veselības aprūpē augstā Covid-19 pacientu skaita dēļ neatstāj vienaldzīgu arī topošos speciālistus – ārstu palīgus un medicīnas māsas. Spītējot lielai slodzei mācībās, arī Koledžas studenti – turklāt kuplā skaitā – atsaukušies Veselības ministrijas uzsaukumam nākt talkā. Daļa studējošo darba gaitas uzsāka jau septembrī. Šobrīd viņiem pievienojušies vēl citi.

Kopskaitā 165 topošie ārsta palīgi, kā arī specializācijas ”Neatliekamās medicīnas ārsta palīgs” ārsta palīgi šobrīd strādā veselības aprūpes iestādēs. Turklāt 101 (!) jau strādā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, bet 34 – Rīgas Austrumu Klīniskajā Universitātes slimnīcā, kā arī citās veselības aprūpes iestādēs.

Savukārt māszinību programmā paralēli studijām strādā 116 topošās māsas. Lielākā daļa – 40 – Rīgas Austrumu Kliniskajā Universitātes slimnīcā, 13 – Paula Stradiņa Klīniskajā Universitātes slimnīcā, 18 – Jūrmalas slimnīcā, 12 – Jelgavas slimnīcā.

Kopskaitā jau aptuveni 86% studentu strādā veselības aprūpes sistēmā, tostarp uzņemoties papildu pienākumus. LU Rīgas Medicīnas koledžas direktors Dr. Aksels Roshofs: Tikai Rīgas Austrumu Klīniskās Universitātes slimnīcā vien strādā 74 mūsu koledžas studenti,  kuri apgūst ārsta palīga vai  medicīnas māsas profesiju, tostarp tieši atsaucoties slimnīcu un Veselības ministrijas aicinājumam nākt talkā! Ne tikai mēs kā LU Rīgas Medicīnas koledžas vadība un pasniedzēju  komanda, bet visa sabiedrība varam lepoties ar šo jauno cilvēku gatavību tik grūtā laikā uzņemties papildu izaicinājumus, tostarp daļa tiešā veidā ik dienas strādājot ar covid-19 pacientiem.

Cik vien tas ir iespējams, koledža cenšas būt elastīga, izprotot gan vēl nebijušu izaicinājumu, gan “ugunskristības”, kuras piedzīvo jaunie speciālisti. Skaidro Dr. A. Roshofs: Ejam pretim studentiem, plānojot un pārplānojot mācību prakses. Bet vienlaikus jāsaprot, ka jaunajām māsām un ārstu palīgiem ir ļoti atbildīgas studijas, kuru gaitā jāapgūst visas programmā paredzētās prasmes; tādēļ nevar arī vienkārši aizvietot, piemēram, traumu algoritmus ar aprūpes darbu infekcijās. Tāpēc jāatzīst, ka studenti uzņemas papildu pienākumus. Šoruden apstiprinājām koledžas devīzi. Tās vārdi: – Ne skolai, bet dzīvei mācāmies,* – diemžēl, pat vairs neprasa pierādījumu. Vēlu izturību un profesionalitāti līdz pēdējai sviedru lāsei visiem studentiem, visiem pasniedzējiem un pilnīgi visiem pacientu aprūpē iesaistītajiem!

Koledžas devīze: – Non scholae sed vitae discimus